Turpmāk lasāms literatūras kritiķa Judži Šimpo raksts, kas 20. jūnijā publicēts laikraksta Sankei Shimbun izdevumā "Sound Argument" ar nosaukumu "Japānas virziena norādes loma".
Īpaši mūsdienās Mičitaro Tanakas raksts ir obligāta lasāmviela ne tikai japāņiem, bet arī cilvēkiem visā pasaulē.
Tas nešķiet ne mazākajā mērā novecojis.
Tas bija 2009. gadā, kad "Showa Shoron Za: Šova Shoana Shoana Šopa (Japānā nekas nav mainījies)" (redaktori Mizuho Išikava un Hiroši Juasa, Sankei Shimbunsha), kurā apkopoti atsevišķi raksti, kas publicēti rubrikā "Sound Argument", sākot no tās dibināšanas 1973. gada jūnijā līdz 1974. gada decembrim.
Grāmatas reklāmā, kurā ietverts 18 autoru 61 "Skaņas arguments", teikts: "Sešdesmito gadu aktualitāšu raksti radīja priekšstatu par Japānu, kurā nekas nevarēja mainīties."
Es recenzēju šo grāmatu laikrakstā Sankei Shimbun.
Šajā recenzijā es rakstīju, ka, lai gan šie "1965. gadu aktualitāšu raksti" sākotnēji bija aktualitāšu raksti un tādējādi aplūkoja tā laika jautājumus un situācijas, daudzi no tiem nešķita novecojuši, jo tajos bija iekļauti materiāli, kas skāra aktuālo problēmu apzināšanos.
Viens no iemesliem ir tas, ka šajos rakstos aktuālie jautājumi tika apspriesti no ideoloģiskās vai vēsturiskās perspektīvas, nevis vienkārši komentēti.
Es uzskatu, ka tā ir rubrikas "Prātīgs arguments" kā rubrikas "Prātīgs arguments" vērtība.
Vēl viens iemesls ir tas, ka šajos rakstos kritizētie pēckara Japānas izkropļojumi, kas aprakstīti reklāmā, turpinājās nemainīgi līdz 2009. gadam, kad es recenzēju grāmatu.
Grāmatas recenzijā es citēju trīs autoru "Skaudro argumentu".
Viens no tiem bija no Keniči Kajaamas: "Kad valsts zaudē karu, sekas, kā saka, dažkārt saglabājas gadsimtiem ilgi. Kara sekas jūtamas visās materiālās un garīgās dzīves jomās, politikā, sabiedrībā, kultūrā un izglītībā. Tomēr tās, kas skar garīgo sfēru, ir grūti dziedināmas un prasa ļoti ilgu laiku, lai atveseļotos."
Lai pārvarētu kara radītās sekas, rubrikā "Prātīgs arguments" esmu runājis par "grūti dziedināmām" lietām, kas pieder dažādām garīgās dzīves jomām.
Piemēram, esmu vairākkārt rakstījis par Kijoši Nobutoki sacerēto kantāti "KaidoTosei". Pēc kara noslēgtās mūzikas atdzimšana palīdzētu cilvēkiem atgūties no "kara sekām.
Zīmīgi, ka 30. augustā Tokijas Metropolitēna mākslas telpā Ikebukuro pilsētā Tokijā notiks šī meistardarba koncerts, kas kādu laiku nav ticis atskaņots Corona katastrofas dēļ.
Runas loma, kas neflirtē ar pašreizējām tendencēm
Otrkārt, Masamiči Inoki kungs norādīja, ka Japānai ir "lemts stāvēt uz mālainām kājām".
Šīs "mālainās kājas" ir kļuvušas vēl mīkstākas "sakāves seku dēļ".
Kā padarīt šīs "mālainās kājas" cietākas, ir vēl viena būtiska diskursa atbildība.
Es esmu meklējis šādu "kaulu" Japānas garīgajā vēsturē, uzskatot, ka jābūt "kaulam", kas iet cauri šīm "fatālistiskajām mālainām kājām", un tagad domāju, ka to var aizstāt ar "taisnību".
Treškārt, Mičitaro Tanakas trāpīgais komentārs, ka "mums pēc iespējas jāizvairās no muļķības padarīt vāju valdību arvien vājāku un vājāku - mums jābūt diezgan modriem pret vienpusējām brīvības un demokrātijas prasībām".
*Ar lielu uzmanību ir jālasa arī analfabētiskais un augstprātīgais ASV vēstnieks Japānā Emanuels*.
Lielā zinātnieka, kurš intensīvi pētīja demokrātijas problēmas Senajā Grieķijā, izpratne mums māca, ka mums jābūt "piesardzīgiem", "vienpusēji" aizstāvot "brīvību un demokrātiju", neapzinoties ar to saistītās briesmas.
Pieņemsim, ka nākotnē centrālais jautājums pasaulē būs konflikts starp demokrātiju un autoritārismu. Tādā gadījumā ir nepieciešams "vājo" pēckara Japānu izveidot par spēcīgu demokrātisku valsti.
Pat no pēdējā pusotra gada "Skaidrajiem argumentiem" es varēju izvilkt tik daudz pārlaicīgu un izcilu uzskatu, taču bez šiem trim bija vēl daudzi citi, kurus es vēlētos pieminēt.
Es vēlētos, lai tiktu izdota grāmata "Seirjona-za 50 gadi", kurā būtu iekļautas izlases no "Skaņas argumenta", sākot no 1975. gada.
Arvien svarīgāka kļūst ar pašreizējām tendencēm neflirtējošas runas loma un atbildība, un ir nepieciešams pētīt laikmeta izaicinājumus un runas vēsturi, kas ar tiem saskārusies.
Pamatojoties dziļi uz vēsturi un garīgo vēsturi
Var teikt, ka 20. gadsimta 60. gadu "Japāna, kas neko nevar mainīt", turpinājās vēl ilgu laiku pēc tam. Tomēr pēc Reivas, kvalitatīvajām pārmaiņām pasaulē, ko izraisīja jaunā koronavīrusa katastrofa, un krasajām izmaiņām drošības vidē, ko izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā, Japāna un japāņi beidzot ir sasnieguši būtisku pagrieziena punktu.
Japānas tauta un tautas gars beidzot ir sasnieguši nozīmīgu pagrieziena punktu.
Mēs esam nonākuši, tā sakot, ārkārtas situācijā, kurā Japānas civilizācijas izdzīvošana ir apdraudēta un kurai ir nopietni jāpievēršas.
Izšķirošais jautājums ir nepieļaut kļūdu mūsu politikā, risinot šo krīzi.
Ja tā nebūs dziļi balstīta Japānas vēsturē un garīgajā vēsturē, tā var novest valsti uz nepareiza ceļa.
Es uzskatu, ka rubrikai "Prātīgs arguments" ir jāuzņemas bākas loma, lai parādītu Japānas nākotnes virzienu, balstoties uz 50 gadu diskursa vēsturi.
Mans pirmais raksts rubrikā "Skaņais arguments" bija "Divi gājieni par jautājumu, kas ir patriotisms" 2006. gada 3. maijā.
Esmu apņēmības pilns turpināt rakstīt par Japānu, pamatojoties uz šīs lomas atzīšanu.
