Abi vīri bija izcili ar to, ka viņi skaidri redzēja Japānas vietu pasaules vēsturē un virzienu, kādā tai būtu jāvirzās.
2022. gada 14. jūlijs
Turpmāk lasāms Tokijas Universitātes emeritētā profesora Hirakavas Sukehiro raksts, kas publicēts šodienas laikraksta Sankei Shimbun izdevumā “Sound Arguments” ar virsrakstu “Padarīt Abes Šinzo bēres par valsts bēres”.
Tas ir obligāti jāizlasa ne tikai japāņiem, bet arī cilvēkiem visā pasaulē.
Tekstā, izņemot virsrakstu, uzsvars ir mans.
Japānas izcilākais pasaules valstsvīrs
Līdz ar bijušā premjerministra Abe Šinzo nāvi slepkavībā Japāna ir zaudējusi retu politiķi, kurš spēja pārliecinoši uzrunāt pasauli.
Abe kungs bija nozīmīgākais pasaules mēroga politiķis, kādu mūsu valsts ir radījusi kopš Hirobumi Ito.
Pat Krievijas prezidents Putins nevarēja neizteikt savas personīgās jūtas.
Tiek ziņots, ka Japānas vēstniecībai Maskavā kā līdzjūtības apliecinājums ir nogādāti pušķi.
Visticamāk, tos varēs redzēt Japānas vēstniecībās daudzās pasaules valstīs.
Abe kunga nāve ir nozīmīgs zaudējums tautai un, protams, visai pasaulei.
Mēs nevaram palīdzēt, bet izjūtam dziļu nožēlu.
Vai Japānai nevajadzētu Abe priekšlaicīgo nāvi pieminēt ar valsts bēru ceremoniju?
Kāpēc Abe līdzās Ito Hirobumi varēja kļūt par pasaules līmeņa politiķi?
Abi vīri bija izcili ar to, ka viņi skaidri redzēja Japānas vietu pasaules vēsturē un virzienu, kādā tai būtu jāvirzās.
Konkrēts piemērs: vienīgie divi Japānas premjerministri, kas savās runās angļu valodā saviļņoja klausītājus, bija Ito Hirobumi, kurš kā Iwakura misijas sūtņa vietnieks Sanfrancisko izpelnījās ievērojamas ovācijas, un Abe, kurš Vašingtonā uzstājās abu Kongresa palātu deputātu priekšā.
1872. gada 22. janvāra vakarā (1874. gada 14. decembrī pēc Mēness kalendāra) vēstnieks Iwakura Tomomi teica runu Sanfrancisko viesnīcā Grand Hotel rīkotajās sagaidīšanas vakariņās, uzvelkot galvassegu, ko valkāja muižnieki, tērpušies senā ceremoniālā galma tērpā, un ASV sūtnis Japānā DeLongs darbojās kā tulks.
Pēc tam uz skatuves kāpa Ito Hirobumi, zemākā ranga sūtņa vietnieks, kurš bija priekšā vecākajiem sūtņu vietniekiem Kido Takayoshi un Okubo Toshimichi.
Ito, kuram tobrīd bija 30 gadi, bez vilcināšanās sāka runu skaidrā un saprotamā angļu valodā.
Viņš izmantoja gudru analoģiju, lai izskaidrotu lielisko politiku, kas paredz atvērt valsti ārpasaulei un veicināt draudzību, sakot: “Uzlecošā saule vairs nav vaska zīmogs, kas apzīmogo Japānu, bet gan uzlecošā saule.”
Lai gan Ito jau bija pavadījis divus garus gadus ārzemēs, viņš neapšaubāmi iemācījās tādus angļu valodas vārdus kā “seal wax” no amerikāņa, kurš viņu pavadīja uz kuģa.
2015. gada 29. aprīlī, Heisei ēras 27. gadā, Abe teica runu Pārstāvju palātas kopsēdē Vašingtonā, un tas bija pirmais gadījums, kad Japānas premjerministrs to bija darījis.
“Mēs zaudējām karā, bet uzvarējām diplomātijā.”
Premjerministrs Jošida Šigeru bija prasmīgs sarunās ar ģenerāli Makarturu, taču, kā parādīja viņa runa parlamentā, viņš varēja būt labāks runu teicējs.
Sanfrancisko miera konferencē viņš skaļi nolasīja japāņu valodā, saritinot ruļli.
Viņu izsmēja, it kā viņš būtu lietojis tualetes papīru.
Mani fascinēja Abes runa angļu valodā.
Abe droši vien bieži bija vingrinājies deklamēt rūpīgi izstrādātos angļu valodas teikumus.
Kā Abe attīstīja savu starptautisko izjūtu?
Būdams tēva, ārlietu ministra Abe Šintaro, jaunais sekretārs, viņš daudz kontaktējās ar ārzemju augsta ranga amatpersonām un pats lietoja angļu valodu.
Tas ne tikai ļāva viņam izprast otras puses nostāju un argumentus, bet arī ļāva apgūt mākslu ārzemniekiem saprotami izklāstīt Japānas nostāju.
Atceros, ka Ārlietu ministrijas ierēdnis Okazaki Hisahiko priecājās par Abes kā politiķa parādīšanos, it kā tā būtu glābēja ierašanās.
Izcila starptautiskā izjūta un skatījums uz vēsturi
Pat japāņu valodā Abe runas maniere ir ritmiska, ar labu tempu, tieša un efektīva.
Viņa prāta koncentrēšanās bija satriecoša.
Klausītāji bija aizkustināti, kad viņš savā runā Vašingtonā pieminēja sīvo kauju pie Ivo Džimas.
Atvaļinātais jūras kājnieku ģenerālleitnants Snoudens, kurš cīnījās šajā kaujā, un padomnieks Šindo Jošitaka, komandiera Kuribajāši Tadamiči mazdēls, paspieda rokas.
Manuprāt, vēl labāks bija viņa kā politiķa skatījums uz vēsturi.
Tā bija “Runa par 70. gadadienu kopš kara beigām”, kas tika izdota tā paša gada 14. augustā, un Abes runa apliecināja Meidži Japānas centienus.
“Pirms vairāk nekā 100 gadiem pasaulē dominēja plašas kolonijas, galvenokārt no Rietumu valstīm. Uz to milzīgā tehnoloģiskā pārākuma fona 19. gadsimtā Āziju pāršalca koloniālās valdīšanas vilnis. Nav šaubu, ka krīzes sajūta, kas sekoja pēc tam, bija Japānas modernizācijas virzītājspēks. Japāna bija pirmā valsts Āzijā, kas izveidoja konstitucionālu valdību un aizstāvēja savu neatkarību. Krievu-japāņu karš iedrošināja daudzus cilvēkus Āzijā un Āfrikā, kas atradās koloniālā varā.”
Abe nav vienkārši domājošs japāņu virskundzinieks.
Viņš arī skaidri pauda savu vēsturisko izpratni, ka kopš Mandžūrijas incidenta Japāna “novirzījās no kursa un devās ceļā uz karu”.
Es dzīvoju Šibujas rajonā, un 1960. gada jūnijā es redzēju helikopterus, kas lidoja virs premjerministra Kiši Nobusuke privātmājas.
Tajā laikā Šindzo bija mazs bērns, un acīmredzot viņš teica “Anpo Hantai” (karš ir beidzies) uz sava vectēva klēpja, atdarinot, kā to mēdza teikt cilvēki.
Noguris no TV raidījumiem, kur anti-Abe = taisnīgs.
2015. gada vasarā arī tādi laikraksti kā Asahi, Mainichi un Tokijas laikraksts ieņēma pret LDP valdību vērstu nostāju un aicināja pretoties “drošības likumdošanai”.
Uz kādas universitātes durvīm tika izlikts uzraksts “Abe, mirsti”.
Salīdzinot ar “pret drošības likumprojektu” vērstajiem nemieriem pirms pusgadsimta, šīm demonstrācijām nebija nekādas ietekmes.
Tomēr televīzijas raidījumi, kas koncentrējas tikai uz demonstrācijām ap Saeimu un ziņo par tām tā, it kā opozīcija pret Abi būtu vienīgais taisnīgais iemesls, nogurdina skatītājus.
Skatītāju zemapziņā var saglabāties “Abe, mirsti” tipa kūdīšana tiešsaistē.
Atkal helikopters pārlidoja debesis Tomigajas rajonā, Šibujas iecirknī.
Tas tika nofilmēts, kad Abes līķis tika pārvests no Nāras un nogādāts atpakaļ viņa mājās.
Vai nevajadzētu šī izcilā savas paaudzes valstsvīra nāves gadījumā rīkot valsts bēres?
Vai ir labi samierināties ar vienkāršām kopīgām Ministru kabineta un LDP bēru ceremonijām?
2022. gada 14. jūlijs
Turpmāk lasāms Tokijas Universitātes emeritētā profesora Hirakavas Sukehiro raksts, kas publicēts šodienas laikraksta Sankei Shimbun izdevumā “Sound Arguments” ar virsrakstu “Padarīt Abes Šinzo bēres par valsts bēres”.
Tas ir obligāti jāizlasa ne tikai japāņiem, bet arī cilvēkiem visā pasaulē.
Tekstā, izņemot virsrakstu, uzsvars ir mans.
Japānas izcilākais pasaules valstsvīrs
Līdz ar bijušā premjerministra Abe Šinzo nāvi slepkavībā Japāna ir zaudējusi retu politiķi, kurš spēja pārliecinoši uzrunāt pasauli.
Abe kungs bija nozīmīgākais pasaules mēroga politiķis, kādu mūsu valsts ir radījusi kopš Hirobumi Ito.
Pat Krievijas prezidents Putins nevarēja neizteikt savas personīgās jūtas.
Tiek ziņots, ka Japānas vēstniecībai Maskavā kā līdzjūtības apliecinājums ir nogādāti pušķi.
Visticamāk, tos varēs redzēt Japānas vēstniecībās daudzās pasaules valstīs.
Abe kunga nāve ir nozīmīgs zaudējums tautai un, protams, visai pasaulei.
Mēs nevaram palīdzēt, bet izjūtam dziļu nožēlu.
Vai Japānai nevajadzētu Abe priekšlaicīgo nāvi pieminēt ar valsts bēru ceremoniju?
Kāpēc Abe līdzās Ito Hirobumi varēja kļūt par pasaules līmeņa politiķi?
Abi vīri bija izcili ar to, ka viņi skaidri redzēja Japānas vietu pasaules vēsturē un virzienu, kādā tai būtu jāvirzās.
Konkrēts piemērs: vienīgie divi Japānas premjerministri, kas savās runās angļu valodā saviļņoja klausītājus, bija Ito Hirobumi, kurš kā Iwakura misijas sūtņa vietnieks Sanfrancisko izpelnījās ievērojamas ovācijas, un Abe, kurš Vašingtonā uzstājās abu Kongresa palātu deputātu priekšā.
1872. gada 22. janvāra vakarā (1874. gada 14. decembrī pēc Mēness kalendāra) vēstnieks Iwakura Tomomi teica runu Sanfrancisko viesnīcā Grand Hotel rīkotajās sagaidīšanas vakariņās, uzvelkot galvassegu, ko valkāja muižnieki, tērpušies senā ceremoniālā galma tērpā, un ASV sūtnis Japānā DeLongs darbojās kā tulks.
Pēc tam uz skatuves kāpa Ito Hirobumi, zemākā ranga sūtņa vietnieks, kurš bija priekšā vecākajiem sūtņu vietniekiem Kido Takayoshi un Okubo Toshimichi.
Ito, kuram tobrīd bija 30 gadi, bez vilcināšanās sāka runu skaidrā un saprotamā angļu valodā.
Viņš izmantoja gudru analoģiju, lai izskaidrotu lielisko politiku, kas paredz atvērt valsti ārpasaulei un veicināt draudzību, sakot: “Uzlecošā saule vairs nav vaska zīmogs, kas apzīmogo Japānu, bet gan uzlecošā saule.”
Lai gan Ito jau bija pavadījis divus garus gadus ārzemēs, viņš neapšaubāmi iemācījās tādus angļu valodas vārdus kā “seal wax” no amerikāņa, kurš viņu pavadīja uz kuģa.
2015. gada 29. aprīlī, Heisei ēras 27. gadā, Abe teica runu Pārstāvju palātas kopsēdē Vašingtonā, un tas bija pirmais gadījums, kad Japānas premjerministrs to bija darījis.
“Mēs zaudējām karā, bet uzvarējām diplomātijā.”
Premjerministrs Jošida Šigeru bija prasmīgs sarunās ar ģenerāli Makarturu, taču, kā parādīja viņa runa parlamentā, viņš varēja būt labāks runu teicējs.
Sanfrancisko miera konferencē viņš skaļi nolasīja japāņu valodā, saritinot ruļli.
Viņu izsmēja, it kā viņš būtu lietojis tualetes papīru.
Mani fascinēja Abes runa angļu valodā.
Abe droši vien bieži bija vingrinājies deklamēt rūpīgi izstrādātos angļu valodas teikumus.
Kā Abe attīstīja savu starptautisko izjūtu?
Būdams tēva, ārlietu ministra Abe Šintaro, jaunais sekretārs, viņš daudz kontaktējās ar ārzemju augsta ranga amatpersonām un pats lietoja angļu valodu.
Tas ne tikai ļāva viņam izprast otras puses nostāju un argumentus, bet arī ļāva apgūt mākslu ārzemniekiem saprotami izklāstīt Japānas nostāju.
Atceros, ka Ārlietu ministrijas ierēdnis Okazaki Hisahiko priecājās par Abes kā politiķa parādīšanos, it kā tā būtu glābēja ierašanās.
Izcila starptautiskā izjūta un skatījums uz vēsturi
Pat japāņu valodā Abe runas maniere ir ritmiska, ar labu tempu, tieša un efektīva.
Viņa prāta koncentrēšanās bija satriecoša.
Klausītāji bija aizkustināti, kad viņš savā runā Vašingtonā pieminēja sīvo kauju pie Ivo Džimas.
Atvaļinātais jūras kājnieku ģenerālleitnants Snoudens, kurš cīnījās šajā kaujā, un padomnieks Šindo Jošitaka, komandiera Kuribajāši Tadamiči mazdēls, paspieda rokas.
Manuprāt, vēl labāks bija viņa kā politiķa skatījums uz vēsturi.
Tā bija “Runa par 70. gadadienu kopš kara beigām”, kas tika izdota tā paša gada 14. augustā, un Abes runa apliecināja Meidži Japānas centienus.
“Pirms vairāk nekā 100 gadiem pasaulē dominēja plašas kolonijas, galvenokārt no Rietumu valstīm. Uz to milzīgā tehnoloģiskā pārākuma fona 19. gadsimtā Āziju pāršalca koloniālās valdīšanas vilnis. Nav šaubu, ka krīzes sajūta, kas sekoja pēc tam, bija Japānas modernizācijas virzītājspēks. Japāna bija pirmā valsts Āzijā, kas izveidoja konstitucionālu valdību un aizstāvēja savu neatkarību. Krievu-japāņu karš iedrošināja daudzus cilvēkus Āzijā un Āfrikā, kas atradās koloniālā varā.”
Abe nav vienkārši domājošs japāņu virskundzinieks.
Viņš arī skaidri pauda savu vēsturisko izpratni, ka kopš Mandžūrijas incidenta Japāna “novirzījās no kursa un devās ceļā uz karu”.
Es dzīvoju Šibujas rajonā, un 1960. gada jūnijā es redzēju helikopterus, kas lidoja virs premjerministra Kiši Nobusuke privātmājas.
Tajā laikā Šindzo bija mazs bērns, un acīmredzot viņš teica “Anpo Hantai” (karš ir beidzies) uz sava vectēva klēpja, atdarinot, kā to mēdza teikt cilvēki.
Noguris no TV raidījumiem, kur anti-Abe = taisnīgs.
2015. gada vasarā arī tādi laikraksti kā Asahi, Mainichi un Tokijas laikraksts ieņēma pret LDP valdību vērstu nostāju un aicināja pretoties “drošības likumdošanai”.
Uz kādas universitātes durvīm tika izlikts uzraksts “Abe, mirsti”.
Salīdzinot ar “pret drošības likumprojektu” vērstajiem nemieriem pirms pusgadsimta, šīm demonstrācijām nebija nekādas ietekmes.
Tomēr televīzijas raidījumi, kas koncentrējas tikai uz demonstrācijām ap Saeimu un ziņo par tām tā, it kā opozīcija pret Abi būtu vienīgais taisnīgais iemesls, nogurdina skatītājus.
Skatītāju zemapziņā var saglabāties “Abe, mirsti” tipa kūdīšana tiešsaistē.
Atkal helikopters pārlidoja debesis Tomigajas rajonā, Šibujas iecirknī.
Tas tika nofilmēts, kad Abes līķis tika pārvests no Nāras un nogādāts atpakaļ viņa mājās.
Vai nevajadzētu šī izcilā savas paaudzes valstsvīra nāves gadījumā rīkot valsts bēres?
Vai ir labi samierināties ar vienkāršām kopīgām Ministru kabineta un LDP bēru ceremonijām?
2024/10/1 in Umeda
