Turpmāk lasiet fragmentu no unikāla raksta, kas 26. oktobrī publicēts mēnešrakstā "Hanada" ar nosaukumu "Mēs kaislīgi atbalstām Japānas Konservatīvo partiju - sirsnīgs veltījuma sauciens".
Neizbēgamais Jamato gars
Birei Kin
Japānas Konservatīvās partijas darbības uzsākšana ir laba ziņa laikā, kad pasaulē valdīja drūms noskaņojums koronavīrusa pandēmijas un premjerministra Abe slepkavības dēļ.
Vēl vairāk, ir uzmundrinoši zināt, ka cilvēki, kas to uzsāka, bija Hjakutas kungs un Arimoto kungs, kurus es jau sen pazīstu.
No otras puses, es biju noraizējies arī par to, kuri cilvēki pievienosies Japānas Konservatīvajai partijai.
Cik lielā mērā reaģēs pašreizējie deģenerētie japāņi? Es domāju, ka tas būs atskaites punkts, lai prognozētu Japānas nākotni, bet, kad uzzināju, ka jau ir sapulcējušies gandrīz 50 000 partijas biedru,
Es jutu atvieglojumu, domādams: "Vēl ir tik daudz cilvēku, kas uztraucas par Japānu.
Es varu saprast viņu neapmierinātību ar Japānu šobrīd.
Lai gan Japāna ir labākā valsts pasaulē pēc kopējiem rādītājiem, kopš Šindzo Abes nāves esam sūdzējušies, ka Japāna nedara to, kas tai būtu jādara.
Nevar noliegt, ka Liberāldemokrātiskā partija deva ievērojamu ieguldījumu Japānas atjaunošanā pēc kara.
Tomēr pašreizējie Japānas politiķi, tostarp premjerministrs Kišida, nav spēcīgi līderi.
Jums kā valsts vadītājam ir spilgti jāuzmirdz.
Lai gan daži kritizēja Šindzo Abē, daudzi cilvēki, tāpat kā es, dedzīgi viņu atbalstīja.
Pasaulei ir žēl, ka mums nav tāda līdera kā Šindzo Abe ar spēcīgu klātbūtni, kas spētu piesaistīt daudzus cilvēkus.
Tagad Amerika, kas kādreiz bija bagātākā un spēcīgākā valsts pasaulē, rīkojas tā, un pat Japāna zaudē sparu, un pasaule vienkārši iet lejupslīdes virzienā.
Ir patiesi apbrīnojami, ka Hjakutas kungs bija noraizējies par šādu situāciju, jutās motivēts un iestājās par sevi.
Lai kaut ko dibinātu, ne tikai jaunu partiju, un to vadītu, ir vajadzīga enerģija un cilvēku pulcēšana.
Tas maksā arī ievērojamu naudas summu.
Hjakutas kungs ir kļuvis par veiksmīgu rakstnieku un ir tādā situācijā, kad viņam vairs nav smagi jāstrādā, bet viņš uzdrošinājās visu uz saviem pleciem un dibināt jaunu partiju.
Es ticu, ka Japānas Konservatīvā partija dos lielisku stimulu Japānai, kura pašlaik ir bez līdera.
"Neizbēgamais Jamato gars."
Es sapratu šos vārdus.
Ejot kopā no Vēstures dienas
Sekihei
Japāna pašlaik atrodas valsts izdzīvošanas krīzē.
Otrpus Austrumķīnas jūrai komunistiskā Ķīna diktatora Sji Dzjiņpina vadībā virzās uz militāro ekspansiju un paplašināšanos.
Gatavojoties iebrukt Taivānā, tās mērķis ir arī Japānas unikālā teritorija - Senkaku salas un salas Dienvidķīnas jūrā.
Tāpat kā kara liesmas pēkšņi nolaidās pār miermīlīgo Ukrainu, Ķīnas impērijas draudi ar katru dienu tuvojas Japānai.
Vairāk nekā 1300 gadus pēc Bekgangas kaujas Japānu atkal apdraud kontinentālā Ķīna, un tā saskaras ar izdzīvošanas krīzi.
Krīze ir arī iekšpolitiskā krīze.
Septiņdesmit astoņus gadus pēc kara beigām Ģenerālštāba uzspiestā "miera konstitūcija" joprojām saista japāņu tautu un pat nomāc nācijas pašaizsardzības instinktu.
Turpretī Liberāldemokrātiskā partija, kas dibināta ar "konstitucionālo reformu" kā partijas politiku, nav guvusi panākumus sava mērķa sasniegšanā.
No otras puses, "liberālā ideoloģija" un "kreisā izglītība", kas turpina izplatīties kopš kara, ir atņēmusi japāņiem etnisko lepnumu un nācijas izjūtu, sagraujot viņu tradicionālās vērtības un garīgo pamatu.
Dažas grupas tagad ir vērsušās pret imperatora ģimeni, kas veido Japānas nacionālās vienotības kodolu, un cenšas fundamentāli sagraut Japānas seno nacionālo iekārtu.
Japāna gaida, vai to sagraus ārēji draudi vai uzbrukums no iekšienes.
Šādas nacionālās un etniskās krīzes apstākļos Japānas Konservatīvo partiju nodibināja divi privātpersonas - Naoki Hjakuta un Kaori Arimoto, kuri vienīgie vēlējās glābt nāciju un etnisko grupu no krīzes.
Uzreiz pēc tam, kad tika uzsākta partijas biedru vervēšana, zem partijas karoga pulcējās vairāk nekā 47 000 cilvēku (uz 17. oktobri).
Tas pierāda, ka daudziem japāņiem ir kopīga krīzes sajūta attiecībā uz pašreizējo situāciju Japānā, un vienlaikus ar Japānas Konservatīvās partijas izveidošanu atspīd gaismas stariņš ceļā uz krīzes pārvarēšanu mūsu valstī. Tas liecina.
Tāpēc es vēlos stingri atbalstīt Japānas Konservatīvo partiju.
Sākot ar vēsturisko 17. oktobri, oficiālo partijas dibināšanas dienu, iesim kopā ar Japānas Konservatīvo partiju un kopā ar Japānas Konservatīvo partiju stāsimies pretī Japānas krīzei!
Kā kļūt par satricinošas situācijas centru
Yoichi Takahashi
Uz šo brīdi Japānas Konservatīvajā partijā ir jau gandrīz 50 000 biedru.
Turklāt viņi nav tādas shēmas spoku biedri kā Liberāldemokrātiskā partija, bet ir brīvprātīgi iestājušies šajā partijā.
Japānas Konservatīvās partijas biedra nauda ir 6000 jenu, kas ir par 2000 jenu dārgāka nekā Liberāldemokrātiskajai partijai, taču iemesls, kāpēc tai ir tik daudz biedru, iespējams, ir tas, ka tik daudzi cilvēki ir vīlušies pašreizējā Liberāldemokrātiskajā partijā.
Es biju pārsteigts, kad Hjakutas kungs izveidoja Japānas Konservatīvo partiju.
Kopš jūnijā Hjakuta-sans paziņoja: "Ja LGBT likumprojekts tiks pieņemts, es dibināšu konservatīvu politisko partiju," es sevī domāju: "Kad Hjakuta-sans teiks: "Es tomēr beigšu?".
Tomēr LGBT likumprojekts tika pieņemts, un Hjakutas kungs sekoja saviem vārdiem.
Dažiem cilvēkiem var būt skarbs viedoklis par Japānas Konservatīvo partiju attiecībā uz to, vai tā spēs iegūt deputātu vietas, taču atkarībā no tās stratēģijas tā var atrast izeju.
Ja jaunajai politiskajai partijai būtu jākļūst par taifūna aci, visvieglāk būtu izvirzīt kandidātus vietējo mēru vēlēšanām un tajās uzvarēt.
Vietējo padomju locekļu ietekme ir vāja, tāpēc mērķis ir samērā lielas pašvaldības vadītājs.
Nippon Ishin no Kai ieguva impulsu pēc tam, kad kļuva par Osakas prefektūras un Osakas pilsētas vadītāju.
Nākamais vienkāršākais uzdevums ir domes deputātu vēlēšanas, kurās pēc proporcionālā principa var iekļūt vismaz viens kandidāts.
Pārstāvju palātas vēlēšanas ir visgrūtākās, taču tās ir vistuvākās pēc grafika.
Es nezinu, kādu stratēģiju izmantos Japānas Konservatīvā partija.
Varbūt viņi uzdrošināsies iet pa ērkšķainu ceļu.
Hjakutas kungs mani lūdza: "Takahaši kungs, kandidējiet uz amatu!" Taču manas ģimenes moto nosaka, ka "ja es iesaistīšos politiskajā darbībā, es izšķīšos", tāpēc es noteikti nekandidēšu (lol).
Tomēr, kad man jautā par ekonomikas politiku, es varu dot padomu, piemēram, "Tā darītu premjerministrs Abe." Es varu dot padomu, piemēram, "Tas ir tas, ko darītu premjerministrs Abe".
Hjakutas kungs ir sabiedriskas morāles cilvēks, tāpēc viņš, iespējams, savas dzīves nogalē vēlējās palīdzēt Japānai.
Mēs ar Hjakutas kungu esam viena gadagājuma cilvēki, bet mani ļoti pārsteidz viņa vitalitāte.
Kā viena vecuma draugi es vēlētos atbalstīt mūsu draudzību aizkulisēs.
